Esmu jau vairākas dienas atpakaļ no Zviedrijas, bet tā kā mans dators mājās niķojas, tad pie interneta tieku diezgan reti un tāpēc arī mana ziņa par piedzīvojumiem Stokholmā nedaudz kavējās... :)
Tiem, kam būs slinkums lasīt visu garo stāstu varu uzreiz pateikt, ka vīzu dabūju uz trim mēnešiem ... un lai arī tas izklausās ne tā kā biju cerējusi, tomēr tas bija milzīgs Dieva brīnums!!!! Šīs divas dienas, ko pavadīju Stokholmā bija vienas no trakākajām manā dzīvē, bet tajā pašā laikā varu teikt, ka tās bija arī dienas, kad Dievu piedzīvoju tik pārsteidzošā veidā, ka varu pilnīgi droši teikt- tas bija to vērts!!! :)
Tad nu visu pēc kārtas...
Otrdienas rītā es iebraucu Stokholmā un ļoti veiksmīgi ātri vien atradu Etiopijas vēstniecību. Tikai viena nelaime- vēstniecības durvis bija ciet, jo šajā datumā Etiopijā tika svinēts Jaunais Gads!! (tas tāpēc, ka Etiopijā ir nevis 12 , bet gan 13 mēneši gadā ). Kā vēlāk noskaidroju vēstniecības mājas lapā norādītās svētku dienas bija nevis 2012. gadam, bet gan 2011. gadam, ko es protams, ka nebiju pamanījusi!!!
Stāvēju pie slēgtajām durvīm un prātoju, ko lai tālāk daru.. lieki piebilzt, ka bija iestājusies neliela panika .. jo manas mantas atradās uz kuģa ar kuru man vakarā bija paredzēts doties mājās ar ielīmētu vīzu tajā.. Pēc īsas lūgšanas uz ielas stūra, man pēkšņi prātā ienāca Šnipkes vārds, kurš kādu laiku bija dzīvojis Zviedrijā. Tad nu pēctam, kad biju veiksmīgi dabūjusi viņa numuru, tiku arī pie naktsmājām pie fantastiskas zviedru ģimenes, kura mani izvadāja pa pilsētu, pacienāja ar paštaisītu lazanju un nenormāli garšīgu saldējumu :)) Vakarā gulēju savā gultā un domāju- Dievs ir labs!!!! :)
Nākamajā rītā jau pie sevis nodomāju.. hmmm diez kāda būs šodiena, kādus pārsteigumus Dievs man šodien ir sagatavojis!!! :))
Mana jaukā zviedru ģimene aizveda mani ar mašīnu uz vēstniecību un ar strauji pukstošu sirdi devos pakaļ savai ilgi gaidītajai vīzai.. Labi, ka tajā brīdī es vēl nezināju, kas viss mani šajā dienā sagaida ... :)
Iesniedzot dokumentus, vēstniecības darbiniece uzreiz paziņoja, ka uz gadu es vīzu nesaņemšu, bet tikai uz trīs mēnešiem.. bet jebkurā gadījumā man jāaziiet parunāt ar vēl citu sievieti. Biju pilnīgi pārliecināta, ka tagad notiks brīnums , es parunāšos un man iedos vīzu bez problmēmām.. bet te nu es maldījos!!! Priekšā mani gaidīja ne visai laipna vēstniecības darbiniece, kura bija atbildīga par vīzu izsniegšanu. Vieņa vēlreiz paskatījās manus dokumentus un pateica, ka uz trīs mēnešiem viņa man iedos vīzu, ja no Etiopijas dabūšu dokumentu, kurā būs redzams līdz kuram datumam ir reģistrēta tā organizācija, kura bija sagatavojusi manu ielūgumvēstuli vēstniecībai. Protams, ka arī šajā brīdī mani atkal pārņēma panika un satraukums.
.. pēc brītiņa raudādama jau stāvēju uz ielas, lai atrastu, kur nopirkt mobīlā telefona karti ar kuru varētu mēģināt sazvanīt organizāciju Etiopijā. Tā kā tuvumā nebija neviena veikala, tad uzrakstīju sms manai zviedru ģimenei, lai man atzvana un lai varu izstāstīt, kas noticis. Pēc minūtes saņēmu atbildi - Man beidzies kredīts!!! Domāju pie sevis- Dievs , kas notiek?!!!! Beigās Palle, tā sauce šīs ģimenes vīru, atrakstīja, ka uzpildīšot savu mobīlo atbraukšot uz vēsntiecību, lai varu piezvanīt uz Etiopiju.
Tā kā tuvumā nebija neviens soliņš, kur pagaidī, devos atpakaļ uz vēstniecības uzgaidāmo telpu. Sēdēju, raudāju un gaidīju... Tad mani uzrunāja kāda sieviete, kura noklausoties manu bēdu stāstu ieteica man aiziet parunāties ar galveno priekšnieci. Saprazdama, ka es jau tāpat neko nezaudēšu, devos pie viņas..
Savukārt, tur mani gaidīja nākamais pārsteigums- priekšniece sēdēja un dzēra kafiju ar to vēstniecības darbinieci,ar kuru pirms brītiņa biju runājusi. Protams, ka nu jau viņas sejas izteiksme bija ne vien ne pārāk laipna,bet gan ļoti dusmīga!!! Tā kā man atpakaļ ceļa vairs nebija, bija vien jāiet iekšā un jāstāsta savs bēdu stāsts... gan par to kā atbraucu jau iepriekšēj;a dienā un stāvēju pie aizslēgtām durvīm un to kā meklēju vietu kur pārnakšņot un nepieciešamību pirkt jaunu biļeti, gan par to, ka tagad man ir nepieciešams dokuments no Etiopijas, kuru nevaru dabūt jo man nav iespējas piezvanīt...
Vēstniecības priekšniece izrādījās ļoti pretīmnākoša sieviete un ļāva man piezvanīt no sava numura....bet tas jau nebūtu mans aizraujošais stāsts,. ja tas tik viegli atrisinātos!!! :) Pat pēc vairākiem mēģinājumiem mums neizdevās nevienu sazvanīt uz norādītajiem numuriem. Arī uz epastu, kuru nosūtīju no priekšnieces datora man neviens neatbildēja. Tad nu zvanīju savas misionāru ģimenes vīram, kurš paziņoja, ka atrodas džipā un ir ceļā pie ciltīm. Atpakaļ civilizācijā būšot pēc 2 nedēļām un arī cilvēks no tās organizācijas, kuras reģistrācijas numura derīguma datums man bija nepieciešams esot prom uz 2 nedēļām!!!! Vai nav aizraujoši!!! :)
Līdz vēstniecības darba laika beigām bija palikusi stunda.. pa to laiku Palle jau bija atbraucis un gaidīja mani mašīnā, lai es varētu piezvanīt no viņa mobīlā telefona... Izstāstīju kas bija noticis un teicu, lai droši brauc atpakaļ uz darbu. Es pagaidīšu vēl stundiņu - ja nu notiek brīnums un misionāru ģimenes vīrs pa ceļam uz ciltīm uziet interneta kafejnīcu, sazinās ar to organizāciju Etiopijas galvaspilsētā un noorganizē nepieciešamā dokumenta pārsūtīšanu.. Bet tas viss izklausījās tik ļoti nereāli!!!
Desmit minūtes pirms darba laika beigām iegāju vēl pēdēju reizi pie vēstniecības priekšnieces, lai palūgtu iespēju pēdējo reizi pārbaudīt savu epastu.. Tā kā viņa tajā brīdī rakstīja kādu dokumentu, tad man bija nedaudz jāuzgaida... šīs bija trakākās 10 min manā dzīvē!!!
Ko gan cilvēks nevar paspēt izdomāt 10 minūtēs!!! Teicu pie sevis Dievam- Ja esmu kaut ko nepareizi sapratusi ar visu šo Etiopijas sapni, tad ņem to prom!! Es visu atdodu Tev!! Dziedāju pie sevis dziesmu- You give and take away!!.. jau samierinājos ar domu, ka laikam Dievs negrib, ka es kaut kur braucu...
Pēc šīm bezgalīgi garajām 10 minūtēm pārbaudīju epastu un protams, ka tur nekā nebija.... Priekšniece teica, ka es varot varbūt vēlāk mēģināt sūtīt savus dokumentus pa epastu vēlreiz, kad būšu dabūjusi nepieciešamo dokumentu... Bet tad mēs devāmies vēlreiz pie dusmīgās vīzu devējas, kur tika vēlreiz amharu valodā apspriesta mana situācijā un tad notika tas , ko es tajā brīdī tiešām nebiju gaidījusi!!! Priekšniece teica, ka dusmīgā vīzu devēja ( tā gan viņa īsti neteica) man tomēr vēloties palīdzēt un ņemot vērā manu situāciju, ka esmu atbraukusi no Latvijas pakaļ vīzai, tomēr iedos vīzu uz trīs mēnešiem!!!! Wowwww!!!! Tajā brīdī es biju atkal gatava raudāt!!!!! Dievs tu esi labs- tas bija viss ko spēju padomāt!!!
Tagad man ir pilnīga pārliecība, ka tā IR Dieva griba, ka esmu Etiopijā...!!! Un tad jau redzēs, ja tā būs Viņa griba, ka esmu tur ilgāk par 3 mēnešiem, tad esmu pārliecināta, ka tas arī notiks :)))
Nu es ceru, ka kādam arī pietika pacietības izlasīt šo visu līdz galam :)))
Jā.... tagad es zinu, ka es zinu, ka es zinu... ka Dievs ir uztciams!!! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru