Peedeejaa laikaa daudz retaak tieku pie
bloga rakstiishanas, bet laikam jau labi, jo tas noziimee, ka esmu
aiznjemtaaka un ir daudz ko dariit :)
Vakaraa ar Benjaminu dzeeraam Chai teeju un skatiijaamies filmu, taa kaa diena pagaaja mieriigi, bet ljoti jauki.
Shajaa dienaa Dievs man uzdaavinaaja
atkal iipashu maaciibu stundu. Seezhot pie galda un baudot gardaaas
kuukas, kuras bija tik duadz, ka visas nemaz nespeejaam apeest, mazaa
Naima pazinjoja teetim, ka grib veselu kuukas gabalu, bet tas
tieshaam bija milziigs. Teetis gan teica, ka vinja neapeediishot to,
bet tad saakas punjkji un asaras, taa ka teetim nekas cits neatlika
kaa piekaapties. Beigaas protams, ka puse no kuukas palika uz
shkjiivja. Un man ljoti patika, ko tad teetis teica: Naakamajaa
reizee, kad es tev kaut ko teikshu, vienkaarshi uzticies man, jo es
zinu, kas tev ir tas labaakais!!
Tas man lika aizdomaaties par muusu
attieciibaam ar Dievu, kad mees kaa mazi berni gribam kaut ko
sanjemt, raudam un kriitam histeerijaa,ja to nedabonam, bet Teetis
saka: Uzticies man, jo es zinu, kas tev ir tas labaakais un es zinu
arii iisto laiku.... !!! Ir tik labi apzinaaties,ka ir Kaads, kas
redz visus muusu soljus jau uz priekshu, kas ruupeejas par mums, kas
grib mums dot to labaako un viss, kas mums ir jaadara ir vienkaarshi
jaauzticaas un jaaljauj, lai Vinjsh muus vada.
Esi avs un nevis eezelis!!! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru