Nu jau gandriiz kaa nedelju esmu te- Addis Abebaa!!! :)) Esmu tik prieciiga sheit buut un lai arii pirmaas divas dienas bija gruuti pierast pie virtuves, kur kakjis dziivo pa galdiem un izlietni un , un daudzajaam mashiinaam uz ielaam, kur katru reizi esi prieciigs, ja tiec sveiks un vesels paari, bet nu jau viss atkal liekas tik ierasts un savaa zinjaa tik miilsh....
Man patiik smaidiigie cilveeki, man patiik mani koleegji, kuri ir gatavi man paliidzeet kaa vien var, man patiik nu jau arii mana istabinja, kur uz sienaam saliimeju visu savu miiljo bildes un iipashu iedroshinoshas rakstu veitas.. man patiik jauki veesie riiti un vakari, man patiik visu nedeelju gatavot nodarbiibas, kuras saaksies tikai naakampirmdien!!! Es tik ljooooti prieciiga...!! Lai gan apzinos, ka TAA NEBUUS VIENMEER!!! :)) Jaaizbauda shis briidis, kameer esmu ar visu tik apmierinaata, jo zinu, ka noteikti pienaaks arii taadi briizhi, kad mani saaks tracinaat visa shii nekaartiiba, netiiriiba un haoss!!! :)
Braucu uz shejieni nedeelju aatraak ar domu, ka vareshu veel nedaudz apskatiit Etiopijas ziemeljus, kur veel nekad nebiju bijusi, bet esot uz vietas, sapratu, ka neviens iipashi man neveelas sastaadiit kompaaniju un biju ljoooti saskumusi par to.. Bet vakar darbaa runaajoties ar koleegji un staastot savu beedu staastu, ka es labpraat kaut kur aizietu, kaut ko apskatiitu,bet taa kaa tik aatri paliek tumshs, neko nevaru sadariit, jo nejuutos iipashi droshi kaut kur doties vienai.... Tad nu man tik izteikts piedaavaajums ar vinju doties Lieldienu briivdienaas kempingot pie Langano ezera, kur jau sen gribeeju aizbraukt!!! Esmu tik prieciiga un pateiciiga Dievam, ka Vinjsh uzklausiija sho manu mazo luugshanu!! Nu re- atkal no jauna varu piedziivot, ka Dievs ir tik miiloshs Teetis, kuram ruup ne tikai visas lielaas, globaalaas pasaules probleemas, bet gan arii muusu mazie sapnji, ilgas, veeleshanaaas.... :)
Ak jaa, peedeejaas dienaas esmu iesaakusi peec darba ejot maajas, pirkt banaanus un dot tos beerniem uz ielas. Un tas ir tiiik forshi!!! Manupraat, ka tajaa, ka nedodu naudu, bet gan kaut ko edamu,ir kaut kas tik iipashs...Arii Jeezus, cilveekiem, kas bija izsalkushi, neiedeva vienakarshi naudu, lai pashi iet un nopeerk sev eedienu, bet teica maacekljiem: Dodiet vinjiem eest!!!
Sakaraa ar banaaniem man ir kaads smiekliigs staasts:
Vienu dienu ejot maajaas un atkal turot rokaas jau banaanu maisinju, man pienaak klaat meiteniite un luudz, lai kaut ko vinjai iedodu. Atri vien tikusi pie viena mana banaana, prieciiga kaut kur aizskreeja, bet peec briizha, kad jau seedeeju mikrinjaa un gaidiiju, kad ras saaks braukt, pie durviim, kuras veel bija valjaa, pienaak (man liekas, ka taa pati) meiteniite un atkal jautaa peec banaana!! Es vinjai paskaidroju, ka vienu jau tikko iedevu un jautaaju, kur ir vinjas banaans?!.. Vinja nedaudz dusmiiga un reizee arii beediga turpina man neatlaidiigi prasiit banaanu, liidz saskumusi aiziet prom.. Tajaa briidii es paskatos pa logu aaraa un ieraugu, ka nedaudz taalaak staav vinjas dviinjju maasinja un gardu muti eed manis iedoto banaanu!!! :) Tad nu es pasaucu mazo meiteniiti atpakalj un iedevu arii vinjai banaanu :)) Tas bija tik smiekliigi!!! Bet tajaa pashaa laikaa arii tik iipashi redzeet, cik laimiiga vinja bija un gaaja uzreiz daliities ar mammu, kura turpat netaalu ubagoja uz ielas...
Katra diena kljuust tik iipasha un veertiiga, ja tajaa ir izdevies kaadu iepriecinaat, kaadam likt pasmaidiit- kaut vai tikai uz iisu briitinju!! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru