Liekas tik neticami, ka jau riit ir mana peedeejaa (oficiaalaa) darba diena sheit Addis Abebas Geetes Instituutaa. Veel tik labi atceros to sajuutu pirms pirmaas nodarbiibas, kad biju ne pa jokam nobijusies, kaa nu buus un, kas mani tajaa klases telpaa sagaidiis :) Tagad droshi varu teikt, ka nebija jau nemaz tik traki un patiesiibaa es ljoooti priecaajos, ka izmantoju sho iespeeju meegjinaat cilveekiem sheit Etiopijaa paliidzeet ieraudziit vaacu valodas skaistumu :) Ceru, ka lielaako dalju no vinjiem nebuushu nobiedeejusi un vinji turpinaas sho iesaakto celju, kas ticu, ka nebuus vienmeer viegls, bet pavisam noteikti buus aizraujoshs!!! :)
Peedeejaas dienaaas tiesa gan mans pacietiibas meers ar maniem kursantiem tiek kaartiigi paabraudiits!! Pirms atbraucu uz shejieni biju pilniigi paarliecinaata,ka esmu diezgan pacietiiga maaciishanas procesaa, bet sheit ne vienmeer par sevi to vareeju apgalvot... it iiapshi briizhos, ka 105 x ir jaameegjina atkal no jauna skaidrot kaut kas, ko esmu jau 104 x esmu izskaidrojusi!! :DDD Taapec, lai arii tieshaam izbbaudiiju maaciishanu sheit, tomeer jaasaka, ka esmu jau diezgan nogurusi un priecaajos arii par priekshaa staavoshajaam briivdienaam!!Var jau buut, ka pie vainas ir arii agraa celshanaas (5.30) un garais celshs uz darbu un atpakalj.... No maajam izeju ap 6.30 un atpakalj esmu ap 18.00. Es jau tagad priecaajos par muusu (manu un Mihaelas) naakamo izbraucienu - shoreiz uz Lalibelu. Taa ir vieta, kur parasti visi tuuristi dodas un tad nu mees arii izleemaam apskatiit sho iipashu pilseetu ar taas veesturiskajaam akmenii cirstajaam bazniicas eekaam. Taa kaa tur buusim tieshi Lieldienu laikaa, tad tam vajadzeetu buut iipasham piedziivojumam.... nu tad jau redzees :)
Lai arii celjsh uz darbu man parasti ir garshs un visai nogurdinoshs, tomeer cilveeki, ko es satieku, man vienmeer liek smaidiit.... Ja saakumaa ejot garaam bezpajumtniekiem un ubagiem Mexiko rajonaa, es centos vinjiem neskatiities virsuu un aatri vien steidzos garaaam, jo vienkaarshi nezinu, ko lai dara ar sho situaaciju, kuru nespeeju izmainiit, tad tagad tie ir mani draugi, kas mani sveicina un smaida mani ieraugot!!! Ahhhh.... man vinji taa pietruuks!!! Miiilja Alem (vecaaka kundziite, kura ir taada iista vecmaaminja, kuru vislabpratak adopteetu un njemtu liidzi uz maajaam) katru riitu taa priecaajas, kad mani ierauga, mazais Yareds, Hanna..ahh un veel visi paareejie, kuru vaardus diemzheel visu laiku aizmirstu! (par ko man pashai kauns, jo vinji protams, ka manu vaardu atceras!!) Vakar ejot uz darbu piedziivoju kaadu iipashu situaaciju, kad peekshnji mani kaads sauc: Elina, Elina! Un izraadaas taa bija viena no mammaa, kura ar savu mazo beerninju devaas ubagot un mani ieraugot bija tik ljoti prieciiga!!!....
Dazhkaart mees domaajam, ka taa kaa kaada probleema ir tik ljoti liela un mees to nespeesim izmainiit, tad labaak nemaz nedariit neko.... jo taapat jau nekas nemainiisies, bet arii shiem mazajiem uudens pilieniem okeaanaa ir noziime! Ja kaut vai vienam cilveekam esi licis pasmaidiit, esi licis justies veertiigam un iiapasham, noliecies un apkampis kaadu, ko citi uzskata par neveertiigu sabiedriibas dalju, tad tam ir bijusi noziime!!! Varbuut tu nevari izmainiit visu pasauli, vai visu sabiedriibu, bet tu vari vienam cilveekam paliidzeet ieraudziit Dieva miilestiibu un tas ir tik LJOOOOTI DAUDZ....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru